Pēdējās desmitgadēs notiek daudz atklājumu, kas radikāli maina to uzskatu kopumu, no kāda vadījās medicīna, psiholoģija un pedagoģija gadsimta sākumā. Ir vairāki pasaules mēroga projekti, kā Allen Brain Atlasprojekts, Human Brain Project, Human Brain Project Europe. Visas šīs iniciatīvas ir saņēmušas lielus finansējuma apjomus, lai iegūtu vairāk informācijas par šo mazatklāto, bet dzīvei tik nozīmīgo orgānu.

Pagaidām neirozinātne ir attīstības sākuma posmā, un joprojām, runājot par smadzenēm, ir vairāk nezināmā nekā zināmā, tomēr ir pazīmes, ka, apvienojoties jaunajām tehnoloģijām ar talantīgiem multinacionāliem starpdisciplināriem prātiem, smadzeņu izpēte attīstīsies straujiem soļiem un sniegs zināšanas, ko cilvēki varēs izmanot savā ikdienā un kas kalpos par pamatu sistēmiskām pieejām izglītībā, medicīnā, psiholoģijā.

Zinātne jau šobrīd var sniegt vērtīgas atziņas, kas varētu uzlabot dzīves kvalitāti daudziem miljoniem cilvēku.

Ir vērts atcerēties, ka mēs katrs pats lielā mērā ar saviem domāšanas, emociju, attieksmes un rīcības ieradumiem veidojam savu smadzeņu arhitektūru.

Un neirozinātne saka – MŪSU VARĀ IR ARĪ ŠO ARHITEKTŪRU PĀRPLĀNOT.

Mēs nekad neesat par jaunu vai vecu, lai mainītu savus smadzeņu veselības ieradumus, kas izaicina un paaugstina mūsu smadzeņu kapacitāti, lai domātu un darbotos gudrāk. Tādēļ svarīgi atcerēties:

MŪSU VESELĪBA SĀKAS UN BEIDZAS AR MŪSU SMADZEŅU VESELĪBU

(Sandra Bond Chapman , PhD, „Make Your bramin Smarter” , Fee Press, 2013).

Mūsu smadzenes ir vissvarīgākais orgāns un atbalsta visu, ko mēs katru dienu darām, ieskaitot mūsu spēju domāt, mācīties, radīt, spriest, risināt problēmas, iztēloties, lemt vai plānot. Mums būtu jāsāk un jābeidz katra diena, domājot par to, cik labi mēs esam parūpējušies par savu smadzeņu veselību neatkarīgi no sava vecuma. Praktiski mēs paši varam darīt daudz vairāk, lai uzlabotu savu smadzeņu veselību nekā jebkuras citas ķermeņa daļas vai orgāna veselību.